Teksts - G.Lagzdiņa, mūzika - K.Švalbe
Manai pilij vīles atirušas vaļā – Un caur pirkstiem sapņi tā kā smiltis tek... Trauslus ziedus grūti nosargāt ir salā – Salnas kož visstiprāk tad, kad saule lec. Sapnim mūri neapcelsi apkārt, Un vēl grūtāk būrī būtu ieslēgt to. Tad, kad mīli, gribas to pie zvana piekārt Un no laimes apskaut katru nolemto. Tad, kad mīli, visa pasaule ir vaļā, Nekas neiespējams taviem spēkiem šķiet. Liekas, mainīt Visumu ir tavā varā – Krāsas košākās tad varavīksnē šķied... Piedz. Diemžēl mīlai mēdz būt arī maldu daba – Tukšiem solījumiem apvārdot tā prot. Un, kad saproti, ka izsapņotais galā, Pašam savai lētticībai jāpiedod...