Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva
 

 

Par lidošanu... 

 

  Mani sauc Gunita. Bērnības iesauka – Mazā Raganiņa. Un es esmu lidojumatkarīga! Pozitīvas emocijas un notikumi, taureņi un adrenalīns ir tas, kas uzlādē manas baterijas 10 centimetru lidojumam virs zemes... “Es esmu eņģelis, paties. Tikai uz slotas ir ātrāk...”

  Kopš 14 gadu vecuma viens no maniem hobijiem un izpausmes veidiem ir STĀSTI. To skaits mērāms vairākos desmitos. Un nu es esmu tikusi pie savas pirmās īstās grāmatas - paldies par to "Lauku Avīzes" izdevniecībai!

Kā tas viss sākās?

  Ar Zentas Ērgles “Starp mums, meitenēm, runājot…” un kārtējo nelaimīgo iemīlēšanos tīņa vecumā. Lai gan… patiesību sakot, laikam jau vēl agrāk. Pēra Ginta (fantasta un sapņotāja) sindroms man piemitis, kopš vien sevi atceros. Sētas bērni neļaus samelot, ka es mūždien kaut ko sacerēju un izdomāju un mācēju to pasniegt tik pārliecinoši, ka vairs jau pati neatceros, kas bija realitāte, kas – manas FANTĀZIJAS auglis.

  Skolā man visbiežāk patika rakstīt domrakstus par brīvo tēmu, jo tad varēju ļaut vaļu iztēlei – saviem sapņiem… Sapņi ir tie, kas spārno un ļauj doties lidojumā. Kas noved pavisam citā pasaulē. Pasakainā pasaulē.

  Taču tas nenozīmē, ka rakstu par princesēm pilīs un prinčiem baltos zirgos. Gribētos ticēt, ka viss aprakstītais ir REĀLI piedzīvojams un pārdzīvojams. Dažu varoņu prototipi ir pat ļoti īsti!

  Manos stāstos, tāpat kā dzīvē, ne vienmēr viss beidzas laimīgi. Taču, pat ja fināls ir asaru miglā tīts, cenšos starp rindiņām nodot tālāk gaišumu – to gaismu tuneļa galā. Vismaz ceru, ka man tas izdodas. Jo nav svarīgākas ticības par to, ka viss būs labi.

Kāpēc tieši par attiecībām?

  Droši vien tāpēc, ka tas ir MANS lauciņš. Tajā jūtos kā zivs ūdenī. Nezinu, vai no manis sanāktu labs psihologs, bet man patīk klausīties cilvēkos, iejusties viņu ādā un analizēt rīcības cēloņus un sekas. Jā, jā, jā, arī mācīt citiem dzīvot. Piedodiet!

  Nekas nav tikai balts vai tikai melns, tāpēc nereti man ir “niķis”, ka ļauju savos stāstos lasītājam pašam izdomāt, kurā pusē nostāties, kādām “beigām” noticēt… Jo beigas ne vienmēr ir beigas – tās gandrīz vienmēr ir arī kā jauna SĀKUMS!

  Bieži vien no lasītājiem dzirdu: “Gribu turpinājumu!” Nē, mīļie, tā tas nenotiek! Stāstu varoņi paši izdomā, kam būs notikt un kam ne. Varbūt skan mazliet “šīzīgi”, bet ir tā – kolīdz piešķiru tēliem vārdus, tā viņi sāk SAVU dzīvi, un man atliek tikai noskatīties, ko šie atkal nostrādā. Lai kā mēģinātu viņus audzināt pēc sava prāta, tiem raksturs ir pašiem savs. Tomēr manas SIRDSAPZIŅAS BAUŠĻUS viņi ievērot cenšas un man par viņiem jākaunas nav.

  Dzīvot vajag gan ar sirdi, gan ar prātu. Tāpēc vēlēšu sev un visiem – lai mums izdodas dzīvot saskaņā ar sevi! Un nebaidīties SAPŅOT! Jo sapņi virza uz augšu.

Post scriptum

  Pirmie kucēni esot jāslīcina. Man pašai arī pirmie darbiņi ir ļoti mīļi un šķiet gana atbilstoši tam vecumam, kad rakstīšanu vēl tikai sāku, taču šeit jūs tos neatradīsit. Liela daļa no tiem ir apbružātās (no biežās lasīšanas) burtnīcās un kladītēs un pārrakstīšana aizņemtu pārāk daudz laika, turklāt ar šodienas aci man tur droši vien būtu daudz, kur piekasīties, jo es augu.

  Stāstiem ar nolūku esmu norādījusi sarakstīšanas gadu – lai lasītāji paši varētu izvērtēt izaugsmi.

 

  Paldies! Un lai jums patīkams lidojums manā fantāzijas pasaulē! Pieprasiet stāstu krājumu "Spēlītes" labākajās grāmatnīcās vai meklējiet internetā - šeit