Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Pareizs laiks

1

       – Suka, spogulis, eļļa un naktskrekls! Suka, spogulis, eļļa un naktskrekls! – noāvusi ziemas zābakus un vērdamās apkārt svešajā, tomēr tik savādi pazīstamajā priekšnama iekārtojumā, es pie sevis klusiņām skaitīju, lai neaizmirstu atlikušās lietas no saraksta, ko māsa bija nosaukusi atvadoties.

       Kaut nu viņai viss būtu labi, kaut ārstiem šoreiz izdotos, prātā paralēli tinās cits domu pavediens, uzstājīgi lūgdamies un pat paģērēdams, ka pēc visa pārdzīvotā Gundega ir pelnījusi būt laimīga. Beidzot tak kādam tam tur augšā vajadzētu uzklausīt arī manas māsas dedzīgāko lūgšanu, nevis sūtīt pārbaudījumus vienpakaļotram. Drūvējoties neapzināti palūkojos griestos, it kā cauri tiem šis “kāds” varētu sajust manu pārmetošo skatienu.

       Tikai! Šo! Vienu! Vēlēšanos! Visu pārējo mana mazā māšele jau dabūjusi. Lielisku vīru, kuram galva un rokas atrodas īstajās vietās. Greznu divstāvu māju gleznainā vietā vien nieka divdesmit minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra. Un nupat – savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā – arī karmīnsarkanu minikūperīti tikko no salona. Turklāt to visu viņa panākusi nepilna gada laikā pēc izraušanās no elles. Malacīte!

       – Pagaidīšu tevi ārā. Man jāpiezvana, – balss aiz muguras piepeši atsauca mani realitātē, atgādinot, ka neesmu te ieradusies apbrīnot Goldmaņu mājokli. Sālsmaize būs jāatliek uz citu reizi. Tad, kad Gundega atgriezīsies mājās. Kad tiks laukā no slimnīcas sveika un vesela. Un, cerams, tikpat starojoša kā brīdī, kad pirms trim mēnešiem piezvanīja man uz Londonu, lai pavēstītu prieka ziņu par divām sārtām strīpiņām teststrēmelē – jau trešo reizi pēc kāzām!

       Labi, ka pēc pirmajiem zaudējumiem māsa nekrita depresijā, kā droši vien darītu vairums sieviešu, un mēģināja atkal, kaut ārsti ieteica mazliet nogaidīt: ļaut ķermenim atkopties un arī emocionāli izsērot. Taču mana mazā māsa nebija no gaidītājām – viņai visu vajadzēja “tepat un tūlīt”. Par laimi, šoreiz viss solījās būt citādi. Rīta nelabumi nemocīja, un tas, māsasprāt, liecināja, ka aizmetusies sēkliņa beidzot ieligzdojusies uz palikšanu. Arī ārstu prognozes bija optimistiskas: pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem ar sliktiem analīžu rādītājiem, kas beidzās ar augļa bojāeju jau pirmajās nedēļās, šoreiz viss bija normā. Un nu aiz muguras bija jau pirmais – bīstamākais – trimestris. Laiks uzelpot, tā teikt. Ak, ja vien māsa spētu nosēdēt mierā un izbaudīt procesu, nekur neskrienot pa galvu pa kaklu!

       Lai gan Goldmaņi ievācās salīdzinoši nesen celtā mājā, Gundega jau uzreiz bija aktīvi ķērusies pie remontdarbiem. Virtuve neesot ierīkota parocīgi – esot tāda sajūta, it kā iepriekšējie saimnieki paši vispār ēst nebūtu gatavojuši. Arī vītņveida kāpnes esot visai nejēdzīgs risinājums mājā, kurā dzīvos bērni. Par istabu puncī briestošajam kunkulēnam nemaz nerunājot – tā esot pārāk maza, tāpēc jāizgrauj siena, lai platībai pievienotu blakus esošo telpu, kas iepriekš kalpojusi par garderobi. Un to visu Gundega cerēja paveikt dažu mēnešu laikā – līdz pavasarim, kad nu beidzot varēšot doties pelnītā atpūtā un pēdējo grūtniecības trimestri vadīt dīkā mierā. Ha! Ja vien viņa to prastu!

 

Tālākie notikumi atrodami grāmatā: 

 

Ar dažām nodaļām un romāna varoņiem var iepazīties arī žurnāla "I'mperfekt" rudens numurā (2022.)!